Kelvins

Kelvina skalu 1848. gadā ieviesa skotu fiziķis un inženieris Viljams Tomsons, pirmais barons Kelvins. To galvenokārt izmanto dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un fizikā kā absolūto temperatūras atskaites punktu, kas nodrošina termodinamikas vienādojumu konsekvenci.

Kā standarta temperatūras mērvienība Kelvins ir būtisks fizikas, ķīmijas un inženierzinātņu jomā, kur ir svarīgi precīzi siltuma mērījumi. Atšķirībā no tādām ikdienā lietotām temperatūras skalām kā Celsija un Fārenheita, kuru pamatā ir ūdens sasalšanas un vārīšanās temperatūra, Kelvina mērvienība ir piesaistīta absolūtajam nullim (0 K) - teorētiskajam punktam, kurā pārtraucas visa molekulu kustība.

Tā kā Kelvina skala sākas absolūtajā nullē, tajā nav negatīvu vērtību - visas temperatūras ir pozitīvas. Tai ir tādi paši soli kā Celsija skalai (1 K = 1°C izmaiņas), bet nav lietots grādu simbols (°), kas to atšķir no citām temperatūras skalām.