Migla ir blīvs sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu savākums, kas nosēžas gaisā pie zemes un samazina redzamību līdz mazāk nekā 1000 metriem.
Migla veidojas, kad ūdens tvaiki kondensējas sīkos pilienos, kas paliek gaisā. Tas notiek, kad gaiss piesātinās viena vai vairāku šādu apstākļu dēļ:
Kad veidojas vairāk pilienu, tie izkliedē gaismu, padarot miglu blīvu un ievērojami pasliktinot redzamību.
Irvairāki miglas veidi, un katram no tiem ir unikāli veidošanās procesi:
Tumsabieži veidojas no rīta, jo gaiss naktī atdziest. Naktī, īpaši, ja debesis ir skaidras un vējš ir vājš, zeme zaudē siltumu. Zemei atdziestot, atdziest arī gaisa slānis tieši virs tās. Ja šis gaiss pietiekami atdziest, ūdens tvaiki gaisā kondensējas sīkos pilienos, veidojot miglu.
Šāda migla parasti saglabājas agri no rīta, jo saule vēl nav pietiekami uzlēkusi, lai sasildītu zemi. Bez saules siltuma pilieni paliek gaisā, tādējādi pasliktinot redzamību. Kad saule uzlec un sāk sasildīt zemi, gaisa temperatūra paaugstinās, izraisot miglas izkliedēšanos, jo pilieni atkal iztvaiko neredzamos ūdens tvaikos.
Atšķirība starp miglu un miglu galvenokārt ir atkarīga no tās blīvuma jeb no tā, cik ļoti migla samazina redzamību.
Miglavar būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes, tostarp:
Miglai ir svarīga loma vietējā klimata veidošanā un laikapstākļu ietekmē. Piekrastes reģionos, kur siltais un mitrais okeāna gaiss saskaras ar vēsāku sauszemes vai ūdens virsmu, migla ir īpaši izplatīta. Tas rada ideālus apstākļus miglas veidošanai, un tādās pilsētās kā Sanfrancisko migla ir pastāvīga, īpaši vasarā.
Piekrastes migla var atvēsināt vietējo klimatu, pazeminot dienas temperatūru un palielinot mitrumu, kas mazina temperatūras svārstības.
Aukstākos reģionos migla var aizturēt siltumu pie zemes, neļaujot strauji atdzist naktī un saglabājot zemāku temperatūru ziemas mēnešos. No otras puses, siltākā klimatā migla var palīdzēt pazemināt diennakts temperatūru, īpaši tuksnešainās vai piekrastes teritorijās, kur bieži sastopamas ekstremālas temperatūras.
Aukstākā klimatā migla, saskaroties ar virsmām, var sasalt, veidojot apledojumu un radot bīstamus apstākļus, piemēram, slidenus ceļus un ledus uzkrāšanos uz kokiem un elektrolīnijām. Šī parādība, ko dēvē par sasalstošu miglu, var traucēt satiksmi un radīt infrastruktūras bojājumus.
Turklāt sausos reģionos migla var nodrošināt mitrumu augiem un dzīvniekiem, kuriem nav piekļuves ūdenim, jo īpaši piekrastes tuksnešos, kur dažas sugas ir atkarīgas no miglas mitruma.
Migla ir biežāk sastopama vēsākos mēnešos, jo īpaši apgabalos ar augstu mitruma līmeni, un tās klātbūtne var ietekmēt lauksaimniecību, radot mikroklimatu, kas vai nu pasargā kultūraugus no sala, vai arī samazina saules gaismu. Turklāt migla var ietekmēt īstermiņa laikapstākļus, atvēsinot zemi un izraisot pēkšņas temperatūras maiņas, kad migla izkliedējas.
Publicēts:
2025. gada 9. aprīlis
Aizstājvārdi: